No kādiem darījumiem izvairieties, lai neradītu milzīgus finansiālus zaudējumus?

Ne visi darba u.c. piedāvājumi ir noderīgi. Ir nepieciešams izvērtēt dažādus lēmumus, lai vēlāk nenāktos vilties. Tas ne vienmēr ir tik vienkārši, jo sākumā lietas var būt savādākas nekā tās šķiet. Šeit būs piemēri no dažādiem gadījumiem no kā var kaut ko iemācīties.

Nereģistrējieties nepazīstamās vietnēs
Nepazīstamas vietnes var būt veidotas, lai izkrāptu privāto informāciju, tajā skaitā CV un citus datus, lai citi cilvēki varētu uzdoties par jums. Jums noteikti vajadzētu ierobežot piekļuvi šādai informācijai un ar to dalīties tikai ar nopietniem un pārbaudītiem darba devējiem. Tas jo īpaši attiecas arī uz profesionālām vietnēm, kas piedāvā papildus darba iespējas, piemēram, proz.com, upwork.com, uzdevumi.lv, atlants.lv. Ne visiem ir jāzina jūsu uzvārds un kontaktinformācija, ja tie nopietni nemeklē kādu nolīgt vai iegūt nepieciešamo informāciju likumīgā veidā.

Montāžas darbinieka vakance
Montāžas darbinieki ar instrumentiem, mašīnām un pašu rokām saliek kopā produkta vai tā segmenta sastāvdaļas. Nelaimes gadījumi un traumas ir diezgan bieži sastopamas ražotnēs. Uzdevumi var būt ļoti atkārtoti, palielinot stresa līmeni darbiniekiem. Paredzams, ka no 2016. līdz 2026. gadam šāda veida darbavietas samazināsies par 14%, jo palielināsies automatizācijas un ražošanas ārpakalpojumi valstīm ar zemākām darbaspēka izmaksām un vides standartiem. Lai gan katrs darbinieks ir apdrošināts, finansiāli zaudējumi var rasties pēc tam, kad notiek drastiska darbavietu samazināšana. Tā Latvijā un citviet ir noticis ar dažādām darbavietām, piemēram, skolotājiem, kas bija spiesti meklēt jaunas darbavietas. Savukārt tas nozīmē, ka būs mazāks vai lielāks naudas iztrūkums (hurtige-penge Dāņu valodā) nekā tas būtu ar regulāru darbu. Ir arī cilvēki, kuriem nākas stāties bezdarbniekos, lai saņemtu kaut vai minimālo atbalstu. Tāpat montāžas speciālistu darbā var nākties strādāt virsstundas, kuras var arī nebūt pilnībā atmaksātas vai arī vadītāji kavēsies ar algas atmaksu.

Lauksaimniecība
Lauksaimnieku darbinieki audzē un mēslo laukus, augus un ražas, kā arī izmanto lauksaimniecības tehniku. Viņi pārvieto novāktās kultūras specializētās to uzglabāšanas vietās. Daudzi saimniecības darbi ir sezonāli un tiem ir ierobežoti pabalsti un zems atalgojums. 2019. gada februārī Francijā daudzi lauksaimnieki protestēja pret zemajām precēm, lejot pienu ārā uz mašīnām no vietējā tilta. Tas simbolizē to, cik zems ir atalgojums par produkciju, ka zemnieki ir gatavi to izliet. Arī Latvijā nav noslēpums, ka piena, labības u.c. iepircēji piedāvā ļoti zemas cenas salīdzinājumā ar tām cenām, ko konkrētā produkcija maksā veikalā. Saimniecību apvienošanai lielās, automatizētajās darbībās ir ierobežotas iespējas, paredzot, ka darbavietas palielināsies par 0% no 2016. līdz 2016. gadam. Ilgstošas stundas bieži nepatīkamos laika apstākļos ir negatīvi faktori lauksaimniecības darbiniekiem. 2018. gads noteikti ir iegājis Latvijas lauksaimniecību vēsturē kā viens no sausākajiem, kas radīja milzīgus zaudējumus. Tas arī nozīmē to, ka šāda veida bizness nevar būt vienīgais, jo tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem un nesniedz vienmēr vēlamos rezultātus. Darbojoties tikai tajā nevar paļauties tikai uz Eiropas Savienības subsīdijām u.c.

Zvejas darbinieks
Zveja darbinieki sagatavo un uztur tīklus un citus zvejas rīkus. Viņi zvejo, iegūst un uzglabā zivis un dažādus citus jūras vai citu ūdenstilpņu dzīvniekus. Zvejnieki izkrauj nozveju, atgriežoties dokos. Zvejnieki piedzīvo vienu no augstākajiem nāves gadījumu rādītājiem starp visām nodarbināto grupām. Viņiem ilgstoši jāpaliek jūrā, prom no mīļajiem, un viņiem ir jāiztur nelabvēlīgi laika un jūras apstākļi. Pazeminātas zivju piegādes daudzos ūdeņos rada nenoteiktību par ekspedīciju panākumiem. Zems atalgojums ir ļoti niecīga kompensācija ar šo darbu saistītajiem riska faktoriem.

Categories: cityclimbers